http://www.jutavanaga.lv/blog/ca---ca---ca/ jutavanaga.lv - Ča - ča - ča http://www.jutavanaga.lv/blog/ca---ca---ca/params/post/1292856/ Sat, 09 Sep 2017 13:05:00 +0000 <div class="moze-justify"><ul><li><span style="color: #1c1b1b"><b>Ča - ča - ča</b><span style="color: undefined"> ir Kubas izcelsmes Latīņamerikas deja. Populāra kļuvusi 1950-tajos gados.

 Ap 1940. gadu Amerikas un Latīņu orķestri aktīvi piedalijās Havanas nakts klubu dzīvē. Šie mūziķi mēģināja apvienot amerikāņu džeza skanējumu ar Kubas Rumbas ritmiem. Viņu eksperimentu rezultātā radās jauns mūzikas stils - mambo. Grupas līderis Perez Prado, pamatojoties uz mambo ritmiem, radīja jaunu deju, kuru mācīja gan ASV, gan Latīņamerikā. Un tad 1950. gadā daži Kubas dejotāji mambo sāka pievienot papildus ātrus, staccato soļus. Tādēļ </span><b>Ča - ča - ča</b><span style="color: undefined"> šad tad dēvē arī par </span><i style="">Triple Mambo,</i><span style="color: undefined"> jo tās pamatā ir Mambo ritma divu sitienu laikā dejoti 3 soļi (triple). </span><span style="color: undefined">

</span><span style="color: undefined">Kad Perez Prado 1951. gadā apceļoja Amerikas Savienotās Valstis, viņš aizsāka Latīņamerikas deju māniju Ņujorkas un Maiami naktsklubos, ieskaitot </span><b>Ča - ča - ča</b><span style="color: undefined"> popularitāti.</span><span style="color: undefined">

 </span><span style="color: undefined">Angļu deju instruktors Pierre Lavelle 1952. gadā devās uz Kubu pētīt tās deju stilus. Viņš pamanīja ar jauno "triple mambo" piesātinātos Kubas klubu deju vakarus, un, atgriežoties Lielbritānijā, sāka to pasniegt kā pilnīgi jaunu orģinālu deju ar nosaukumu&nbsp;</span></span><b style=""><span style="color: #1c1b1b"><span style="color: undefined">"</span>Ča - ča - ča".</span><br><br><iframe class="moze-iframe" src="http://www.youtube.com/embed/ZzjI5L7IL98" height="360px" width="640px" allowfullscreen="allowfullscreen"></iframe><br><br><span style="color: #1c1b1b"><br></span></b></li><li><span style="color: #1c1b1b"><span style="color: undefined">Arī Kubas deju orķestris "Amerika" 1953. gadā veicināja </span><b>Ča - ča - ča</b> <span style="color: undefined">attīstību, jo sāka spēlēt deju Danzon "ar jaunu sinkopētu ritmu", kas izklausījās kā lēns mambo. 1953. gadā šī paša orķestra mūziķis, Kubas komponists un vijolnieks Enrique Jorrín izpildīja </span><span style="color: undefined">2-us pirmos</span> <b>Ča - ča – ča</b> <span style="color: undefined">skaņdarbu</span>s, kas tajā laikā kļuva par hītiem:<br><br><br></span></li><li><b><span style="color: #1c1b1b">Viens no pirmajiem&nbsp;<b style="">Ča - ča – ča</b>&nbsp;hītiem -&nbsp;La Enganadora</span><br></b><br><iframe class="moze-iframe" src="http://www.youtube.com/embed/OW_Fv3qfqsE" height="360px" width="640px" allowfullscreen="allowfullscreen"></iframe><br><br>&nbsp;&nbsp;<br></li></ul></div> <ul><li><b><span style="color: #1c1b1b"><b style="text-align: justify;">Un otrs no pirmajiem&nbsp;<b style="">Ča - ča – ča</b>&nbsp;hītiem -&nbsp;</b>Silver Star</span><br><br> <style type="text/css"> @page { margin: 0.79in } p { margin-bottom: 0.08in; direction: ltr; color: #000000; orphans: 0; widows: 0 } p.western { font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt; so-language: en } p.cjk { font-family: "Arial", sans-serif; font-size: 12pt; so-language: zxx } p.ctl { font-family: "Tahoma"; font-size: 12pt; so-language: zxx } a:link { so-language: zxx } </style> <p lang="en" class="western moze-justify"></p><iframe class="moze-iframe" src="http://www.youtube.com/embed/PomtaZezmlg" height="360px" width="640px" allowfullscreen="allowfullscreen"></iframe><p><span style="color: #1c1b1b"><br></span></p></b></li><li style="text-align: justify;"><p><span style="color: #1c1b1b"><b style="">Ča - ča - ča </b><span style="color: undefined">nosaukums radies, klausoties perkusiju instrumenta Güiro skrāpēšanā un dejotāju kāju šļūkāšanā. Enrique Jorrín Ziemeļamerikas tūres laikā,&nbsp;</span><b>Ča - ča - ča</b> <span style="color: undefined">starp mambo dejotājiem</span><i><b> </b></i><span style="color: undefined">kļuva par iemīļotu deju. Līdz desmitgades beigām, </span><b>Ča - ča - ča</b><span style="color: undefined"> Amerikas deju sacensībās, klubos un studijās bija ieguvusi savu vietu kā viena no tautas mīļākjām dejām.<br><br></span></span></p> <style type="text/css"> @page { margin: 0.79in } p { margin-bottom: 0.08in; direction: ltr; color: #000000; orphans: 0; widows: 0 } p.western { font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt; so-language: en } p.cjk { font-family: "Arial", sans-serif; font-size: 12pt; so-language: zxx } p.ctl { font-family: "Tahoma"; font-size: 12pt; so-language: zxx } a:link { so-language: zxx } </style> <p lang="en" class="western moze-justify"> </p> <style type="text/css"> @page { margin: 0.79in } p { margin-bottom: 0.08in; direction: ltr; color: #000000; orphans: 0; widows: 0 } p.western { font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt; so-language: en } p.cjk { font-family: "Arial", sans-serif; font-size: 12pt; so-language: zxx } p.ctl { font-family: "Tahoma"; font-size: 12pt; so-language: zxx } a:link { so-language: zxx } </style> </li><li style="text-align: justify;"><p><span style="color: #1c1b1b"><b>Ča - ča - ča</b> sākotnēji izplat<span style="color: undefined">ijās</span><span style="color: undefined"> no dejotāja uz dejotāju, taču arī filmām ir bijusi nozīme Latino deju popularizēšanā. Piemēram, 1977. gadā Džons Travolta popularizēja deju "Hustle", kurā sastopami arī </span><b style="">Ča - ča - ča</b> un Swinga elementi.&nbsp;</span><br><br></p><iframe class="moze-iframe" src="http://www.youtube.com/embed/-m9ZP_tTtLc" height="360px" width="640px" allowfullscreen="allowfullscreen"></iframe><p><br></p></li><li style="text-align: justify;"><p><span style="color: undefined">Savukārt, 1987. gada filma "Netīrās dejas" izraisīja daudzu sadzīves deju, tostarp mambo un </span><b>Ča - ča - ča</b>, atdzimšana un popularitāti.<br><br></p><iframe class="moze-iframe" src="http://www.youtube.com/embed/-MIxoWOWOm0" height="360px" width="640px" allowfullscreen="allowfullscreen"></iframe><br><br><p></p> <style type="text/css"> @page { margin: 0.79in } p { margin-bottom: 0.08in; direction: ltr; color: #000000; orphans: 0; widows: 0 } p.western { font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt; so-language: en } p.cjk { font-family: "Arial", sans-serif; font-size: 12pt; so-language: zxx } p.ctl { font-family: "Tahoma"; font-size: 12pt; so-language: zxx } a:link { so-language: zxx } </style> </li><li style="text-align: justify;"><p><span style="color: #1c1b1b"><span style="color: undefined">Šobrīd </span><b>Ča - ča - ča</b> ir viena no vispopulārākajām dejām visā pasaulē - no sporta deju izpildītāja līdz vienkāršam Latino deju mīļotājam.&nbsp;</span><br><br></p><iframe class="moze-iframe" src="http://www.youtube.com/embed/2SVtuJA9vIk" height="360px" width="640px" allowfullscreen="allowfullscreen"></iframe><p></p></li></ul><style type="text/css"> @page { margin: 0.79in } p { margin-bottom: 0.08in; direction: ltr; color: #000000; orphans: 0; widows: 0 } p.western { font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt; so-language: en } p.cjk { font-family: "Arial", sans-serif; font-size: 12pt; so-language: zxx } p.ctl { font-family: "Tahoma"; font-size: 12pt; so-language: zxx } a:link { so-language: zxx } </style><style type="text/css"> @page { margin: 0.79in } p { margin-bottom: 0.08in; direction: ltr; color: #000000; orphans: 0; widows: 0 } p.western { font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt; so-language: en } p.cjk { font-family: "Arial", sans-serif; font-size: 12pt; so-language: zxx } p.ctl { font-family: "Tahoma"; font-size: 12pt; so-language: zxx } a:link { so-language: zxx } </style><style type="text/css"> @page { margin: 0.79in } p { margin-bottom: 0.08in; direction: ltr; color: #000000; orphans: 0; widows: 0 } p.western { font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt; so-language: en } p.cjk { font-family: "Arial", sans-serif; font-size: 12pt; so-language: zxx } p.ctl { font-family: "Tahoma"; font-size: 12pt; so-language: zxx } a:link { so-language: zxx } </style><style type="text/css"> @page { margin: 0.79in } p { margin-bottom: 0.08in; direction: ltr; color: #000000; orphans: 0; widows: 0 } p.western { font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt; so-language: en } p.cjk { font-family: "Arial", sans-serif; font-size: 12pt; so-language: zxx } p.ctl { font-family: "Tahoma"; font-size: 12pt; so-language: zxx } a:link { so-language: zxx } </style><style type="text/css"> @page { margin: 0.79in } p { margin-bottom: 0.08in; direction: ltr; color: #000000; orphans: 0; widows: 0 } p.western { font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt; so-language: en } p.cjk { font-family: "Arial", sans-serif; font-size: 12pt; so-language: zxx } p.ctl { font-family: "Tahoma"; font-size: 12pt; so-language: zxx } a:link { so-language: zxx } </style><style type="text/css"> @page { margin: 0.79in } p { margin-bottom: 0.08in; direction: ltr; color: #000000; orphans: 0; widows: 0 } p.western { font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt; so-language: en } p.cjk { font-family: "Arial", sans-serif; font-size: 12pt; so-language: zxx } p.ctl { font-family: "Tahoma"; font-size: 12pt; so-language: zxx } a:link { so-language: zxx } </style><style type="text/css"> @page { margin: 0.79in } p { margin-bottom: 0.08in; direction: ltr; color: #000000; orphans: 0; widows: 0 } p.western { font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt; so-language: en } p.cjk { font-family: "Arial", sans-serif; font-size: 12pt; so-language: zxx } p.ctl { font-family: "Tahoma"; font-size: 12pt; so-language: zxx } a:link { so-language: zxx } </style>