ATMIŅU STĀSTI

Kuortejā kūra mieginājumā izsprīdām, ka itai godā vēl nakur naasam bejuši ar koncartīm. miusejī latgoļi dabūja augstu vītu SWH mūzikas virsauneitē, a mies tak na sliktoki, arī darātu kaut kur sevi porodeit, cytus apskateit. Tai uzzinuojam, ka Murjaņu sporta gimnazejā nūtīk salsas nūmetne, nūlāmām apvīnūt pateikamū ar lītdareigo, gan padzīduot, gan pavuiceitīs dancāt. Myusu diriģents Onduļs tūdaleņ soca galvanū dzīsmi atkōrtōt: „Vysskaistōkō maiteni ņemšu pī sevis.” As ta sašūmejūs - latgoliski ir na maitenes, a meiteņis, kū jimt par sīvu... Onduļs: nā, te mums Latgolā ir meiteņis, a togod broucam uz Vidzami, tur vajagūt na kreitūšū vai lauztū intonaceju, a stīptū, i najaukt patskoņus a un e, tai ka dzīduosim „maitenes”...

Tai sasalasejom vysi Vobūles cīma kleiniskōs slimneicas kūris „Dzuydros Bolsys” daleibneiki - reālists Reiņs, Ainuors nū amnezejas nūdaļas, as nū neiroloģiskuos, diriģents Onduļs un miusu smukuo medmuoseņa Andeņa ar vysu fonendoskopu. I atbraucuom.

Ļela gan tai Murjōņu škola, kai kosmosa kuģis - treis dīnys uorā naizguoju. Vysupierms beja pīktdīnas vokorā īpazeišonōs. Kaidi tīm dancātājīm vysim smuki uzvuordi! Sanita Superīgā, Anda Ašā, Liene Līksmā, Reinis Reālais, Juris Jautrais, Juta Jutekliskā, Elizabete Ekskluzīvā, Tatjana Talantīgā! Kai teica vīns nu puišim, tik Jura Jancīgā un Jāņa Jurīgā triuka. Man vīneigojai taids uzvuords pagadejīs, ka kauns pat izrunuot... Lobōk tuopēc arī nateikšu, kaids...

Ūtrais breinums beja lobā iedinōšana – paļdis saimineicām! Taidu iedienu skūlā nakad un nakur naasu baudejusi. Nūsprīdu, ka tas topeic, ka specskūla – kai mozus kucānus lobi, pamateigi jobaroj, lai naizaug badeigs un rijeigs suns, tai ie bārnus baroj kai cīnejamus cylvākus, lai izaugtu korteigi sportisti.

Trešais breinums beja tī smukī ddancotoji, vysi kai vīns, vuyslelokois meiteņu meiluļs, prūtams, sekseigais sotaneņš, bet tī porejī tōļ naatpalyka, vysi taidi smaideigi, iznaseigi, nanūprīcōtīs!

Skūlūtoja mums arī beja talanteiga, varātu padūmot, ka as vysu meyžu asu salsu dancājusi, na tik treis dīnys šūgod...

Jau piermajā vokorā tikām arī pī dzīdūšonos – na tykai ar sovu koncartprogramu „Vysskaistokajai meitiņai”, bet beja vasals dzīsmu vokars. Vīna grupa daiļi trallinoja „Sešus mozus bundzinīkus”, uzstōjōs Suitu sīvys, beja vīns solodejōtōjs nū Kubys sarkonōs byksās, a piec tom vēl dzīsmu kori. Onduļam beja jōizvalk treis zeimeites ar trejim teikumim. Mums tropejās „Sniegavīrs”, „Rupjmaizes kukulis uz linu dvieļa”, „Atvērta dārgumu lādīte” – nu tīm beja jāizveidū stosts par kaidu dzīsmi. Kas ta tur kū naizaveidūt, tas tak ocīm radzams, par kū stosts – tū dzīsmi pat Vidzamā zina, pa televizoru un radio dzīd, par tū čiuļu meiteni, kas atbraukusi uz Latgolu pī sovas veiramotes, kas jai dorgāka par vysim dorgumim, atvadusi dovanā siltu Reigā pierktu lokotu – orā ta auksts, i snīgaveiri sacalti, sād jī pi golda, grauž tū rupjmaizes kukuļi uz linu dvīļa i dzīd ītū dzīsmu:

„Ai māte Latgolā – tu dārga man un mīļa, es raugos magonēs kā tavā vaigā zvīļā,
Gan rītos, vakaros, gan arī naktīs vēlu par tevi domāju un tavu skaisto dēlu”

Dzīdu un radzu, ka skūlūtojai taisni osaras aiz aizkustinojuma bierst...

Tak piedejā sacanseibā, kur beja jōnūdzīd piec iespiejas voirōk dzīsmu par zīmu, mies naizturejam konkurenci, lai lyku lītā pat vusas tās par zakeišim un kakeišim, kurys man piermajā klasē školas kūrī vuiceja... Tik otri čiuļiskam dūmōt navadōs, vītējī uzvarēja, dabuja šampanīša pudeļi, porējīm par centeibu tika čupačupsi.

Piec tam, prūtams, otkon dancājām, kas nu pa vīnam, kas pa pōrim, kas rindeņā rūkās sadavūšīs.

Pa nakti gulēt dažam bejis solts, arī tualetes papeirs vīsneicā beja beidzīs jau piermajā dīnā, bet kurš tad tais istobōs tupies, ja ir īspēja padancāt kaut gaiteņūs, filmys pafilmiet.

Ūtrā vokorā beja jaunū īsvieteibas, gan bez mōcaitōja, bet ar altōri, svecem, veinu un sālsarmaizi, un nūbeidza vysu kai pīnōkas ar āmen. Myusu Reiņs arī laseja ticeibas aplīcinōjumu, zvārādams: „Meužu meužūs dancāšu salsu!”

Piec tam beja pierts, na jau kai pī mums Latgolā ar slūteņām un deiķeiti, bet arī smuka, beja volejbols un otkon dancāšana.

Trešajā dīnā jau meysu Onduļs vadeja piermūs dančus, piec tam tik skūlūtoja,

Mies arī Vobūles cīmā turpinam na tikai dzīdōt kai Dzydrōs Balsys, bet arī dancāt kai Raitais Sūlis. Kamār nav pa latgaliskam iztulkōts navīns salsas gobols, iztīkam ar skūlūtojas īvuiceitū „Hop! Mca! Hop! Mca!”